Pārdomas par mūzikas ierakstu formātiem.

  Mani ar savu salīdzinoši mazo un augošo mūzikas kolekciju ir bieži piemeklējusi dilemma, kad beidzot ilgi spriežot un domājot esmu izvēlējies nākamo iegādājamo albumu, kas jau tā ir grūti, kad tev priekšā stāv wishlist (vēlmju saraksts)  ar vismaz simts vienībām, nonāku pie nākamā jautājuma - Kuru formātu izvēlēties? Varbūt plati? Varbūt kaseti? Vai tomēr CD? (digitālam manās acīs vērtības nav)

  Manā gadījumā šī izvēle bieži beidzas ar lētākā formāta izvēli. Bet ne vienmēr. Bieži nākas sevi piespiest mazliet pagaidīt, sakrāt mazliet vairāk naudas un padomāt par to, kurš formāts man būs izdevīgākais, vai es šo albumu klausīšos bieži, vai tikai īpašos gadījumos ar noteiktu garastāvokli.

 Kā piemērs ir mani piemeklējušās daudzās izdevības nopirkt N.W.A - Straight Outta Compton albumu CD formātā par izdevīgu cenu, kuras es neesmu izmantojis, jo manī mīt vēlme šo albumu noteikti iegādāties vinila plates formātā. Pats nezinu kāpēc, bet šis albums manī ievieš sava veida bijību pret gangsteru repa karaļu debijas albumu. Uzskatu, ka tikai vinila plate varētu būt cienīga šī albuma.

 Šobrīd vairāk kā mēnesi mani ir piemeklējusi vēlme mūzikas ierakstus iegādāties tikai kasetēs un esmu ievērojis, ka kasetes ir arī lētākais formāts (protams neskaitot digitālu), kas ir viens no kasešu trumpjiem pret citiem formātiem.




Esmu iecienījis vietni bandcamp.com jaunas mūzikas atklāšanai. Bandcamp ir mūzikas veikals ar iespēju tirgoties katram mūziķim pašam (līdzīgi kā ebay). Grupas vai mūziķi, kas savu produkciju tirgo bandcamp parasti nav iespējams sastapt lielajos interneta veikalos (Amazon, dodax, u.c.). Diemžēl esmu saskāries arī ar sliktu pieredzi, kad tev pašam ir jāmudina mūziķi izsūtīt fizisko pirkuma pusi (digitālais parasti automātiski pievienojas tavai bandcamp kolekcijai un ir pieejams jebkurā laikā). Pagaidām esmu saņēmis visus savus pasūtītos CD un kasetes, tāpēc nav pamata uztraukumam.

 Turpinot par tēmu... Formāta kā tāda loma mūzikā noteikti nav albumu sadalīt, bet tikai parādīt šo albumu dažādos veidos. Varbūt kādam patīk vinila plates radītais sprakšķis, bet varbūt kāds šo sprakšķi nebūt negrib dzirdēt un nevēlas plati rūpīgi notīrīt, izvēlas CD, kas liekas pūles neprasa, bet nesniedz arī tādu baudu acīm, kādu sniedz lentas pārrullēšanās no vienas puses uz otru, ko miniatūri ir iemantojusi arī kasete.
 Šobrīd ļoti reti sastopams un tāpēc arī ekskluzīvs formāts ir minidisks, kas diskam ir tas pats, kas kasete mūzikas lentei - kļūst kompaktāks, bet zaudē ieraksta kvalitāti.

Raksta noslēgumā arī kāds albums: