Ingus Baušķenieks
Ingus visvairāk ir pazīstams pēc darbības grupā Dzeltenie Pastnieki, kur sacer dziesmas un spēlē basģitāru. Pēc grupas darbības apsīkšanas 80. gadu beigās Ingus sāk solodarbību, kurā līdz deviņdesmito gadu sākumam nereti piedalās arī viņa sieva Edīte Baušķeniece. Viņu ievērojamākie kopdarbi ir albuma "Mājas dzīve" hits "Guvernante - diversante", albums "Klusais okeāns" ar superhitu "Milzīte Ilzīte" (3. vieta 1990. gada "Mikrofona" aptaujā), kā arī divas 1993. gadā tapušās dziesmas "Lietus nomierina mani" un "Roņi", kas vēlāk iekļautas albumā "Burvju pusdienas". 1990. gadā Latvijas TV uzņem pusstundu garu videofilmu "Lidmašīnu parks", kurā līdzās intervijai ar Ingu ir arī video versijas dziesmām "Tu esi tik vājš", "Kafejnīca" un "Tik necilvēcīgs".
 |
| 1995. gada soloalbums |
Ingus rakstījis arī mūziku animācijas filmām.
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Apbrīnojams ir tas, ka Ingum nav nekādas muzikālās izglītības. Klausoties ''Dzelteno Pastnieku'' pirmos albumus cilvēkiem ir radies jautājums par to vai Ingus tos veidojot ir ko pīpējis, uz šo jautājumu visi kā viens ir saņēmuši atbildi, ka neko. Kādā intervijā Baušķenieks ir stāstījis, ka ''Dzeltenie Pastnieki'' viņu tur pie veselā saprāta.
Pēc vidusskolas beigšanas Ingus nav īsti zinājis, ko darīt tālāk. Kaut studēt nav gribējies, tomēr iestājies Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas fakultātē. Galvenais iemesls – lai nebūtu jādien padomju armijā. Vēlāk kādā intervijā Baušķenieks atzina, ka studijas uztvēris kā piespiedu padarīšanu, kur nav bijis nekā interesanta. Mācības vilcis kā vezumu. Vilcis un vilcis, līdz nedēļas laikā nokārtojis lērumu eksāmenu, kas paredzētas gada laikā. Tad no pārpūles meties uzdzīvē, un atkal – viss no sākuma. Paralēli mūzikai interesējies arī par jaunāko tehnoloģiju iespējām, sešus gadus nostrādājis Latvijas Televīzijā par operatoru.
Kā liecina nostāsti, Dzelteno pastnieku pamati tikuši ielikti jau septiņdesmitajos gados, kad Ingus sācis muzicēt kopā ar savu draugu Viesturu Slavu. Abi ir Rīgas 1. ģimnāziju absolvējuši matemātiķi, kas ne tikai mācījās vienā klasē, bet pat sēdēja vienā solā. Jauniešu muzikālās izpausmes sāka attīstīties, kad Ingum uzdāvināta ģitāra, bet Viesturs iemācījies spēlēt mandolīnu.
„Es negribu nodarboties ar to, kas ir bijis, es gribu nodarboties uz priekšu – taisīt savu mūziku,” tā savulaik Latvijas Radio sacīja mūziķis Ingus Baušķenieks, jautāts par viņa grupas „Dzeltenie pastnieki” ierakstu izdošanu, kas apstājās 2007. gadā.
Baušķenieka studijā ir albumu ir ierakstījusi tāda grupa, kā Manta. Šķiet, ka analogās tehnoloģijas tiešām sader ar Mantu. Jāpiebilst ir tas, ka Ingus studijā mobilos telefonus ienest ir aizliegts, jo tie ietekmējot ierakstīšanas ierīces.
Šobrīd Ingus plašākai publikai ir parādījies kā mūzikas autors Alvja Hermaņa izrādei ''Dieviņš Pillā''
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Apbrīnojams ir tas, ka Ingum nav nekādas muzikālās izglītības. Klausoties ''Dzelteno Pastnieku'' pirmos albumus cilvēkiem ir radies jautājums par to vai Ingus tos veidojot ir ko pīpējis, uz šo jautājumu visi kā viens ir saņēmuši atbildi, ka neko. Kādā intervijā Baušķenieks ir stāstījis, ka ''Dzeltenie Pastnieki'' viņu tur pie veselā saprāta.
 |
| 2015.gada soloalbums |
Pēc vidusskolas beigšanas Ingus nav īsti zinājis, ko darīt tālāk. Kaut studēt nav gribējies, tomēr iestājies Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas fakultātē. Galvenais iemesls – lai nebūtu jādien padomju armijā. Vēlāk kādā intervijā Baušķenieks atzina, ka studijas uztvēris kā piespiedu padarīšanu, kur nav bijis nekā interesanta. Mācības vilcis kā vezumu. Vilcis un vilcis, līdz nedēļas laikā nokārtojis lērumu eksāmenu, kas paredzētas gada laikā. Tad no pārpūles meties uzdzīvē, un atkal – viss no sākuma. Paralēli mūzikai interesējies arī par jaunāko tehnoloģiju iespējām, sešus gadus nostrādājis Latvijas Televīzijā par operatoru.
Kā liecina nostāsti, Dzelteno pastnieku pamati tikuši ielikti jau septiņdesmitajos gados, kad Ingus sācis muzicēt kopā ar savu draugu Viesturu Slavu. Abi ir Rīgas 1. ģimnāziju absolvējuši matemātiķi, kas ne tikai mācījās vienā klasē, bet pat sēdēja vienā solā. Jauniešu muzikālās izpausmes sāka attīstīties, kad Ingum uzdāvināta ģitāra, bet Viesturs iemācījies spēlēt mandolīnu. |
| Dzelteno pastnieku 1981-87 gada albums, kas pārizdots 2017.gadā |
Baušķenieka studijā ir albumu ir ierakstījusi tāda grupa, kā Manta. Šķiet, ka analogās tehnoloģijas tiešām sader ar Mantu. Jāpiebilst ir tas, ka Ingus studijā mobilos telefonus ienest ir aizliegts, jo tie ietekmējot ierakstīšanas ierīces.
Šobrīd Ingus plašākai publikai ir parādījies kā mūzikas autors Alvja Hermaņa izrādei ''Dieviņš Pillā''
Comments
Post a Comment